Režisors un aktieris Artūrs Dīcis pavisam nesen atzīmējis savu 40. jubileju. Lai gan viņš atzīst, ka dzimšanas dienas parasti svin reti, šoreiz jubileja tomēr tika atzīmēta.
Artūrs bija dzirdējis no dažiem cilvēkiem, ka 40. dzimšanas dienu nevajadzētu svinēt, jo pastāvot uzskats, ka tas var nest nelaimi vai pat aizsaulē došanos. Šī ticējuma dēļ viņš interesējās par tā iemesliem, taču skaidrojumi šķita vairāk balstīti uz māņticību.
Neskatoties uz šiem teicieniem, Dīcis savu apaļo jubileju nosvinēja visnotaļ oriģinālā veidā – kopā ar ģimeni devās uz kalniem Polijā. Viņš ar ironiju atceras, cik dīvaini būtu bijis, ja kalnos būtu izvilcis mazu kūku ar svecīti un, pūšot liesmu, nejauši paslīdētu. Šāds notikums, viņaprāt, pat varētu piesaistīt skatītāju uzmanību un radīt interesi par viņa izrādi “Baltijas teļš”, jo cilvēki gribētu redzēt viņa uzstāšanos.
Aukstais laiks nesteidzas doties prom: Meteorologi nosauca datumus, kad var stādīt stādus
Artūrs Dīcis intervijā žurnālam Ievas Stāsti stāstīja par kādu redzētu piemēru, kur cilvēks, balstoties uz vidējo mūža ilgumu, bija aprēķinājis, cik nedēļas viņam palikušas līdz dzīves beigām. Viņš tās bija sakārtojis tabulā un katras nedēļas beigās aizkrāsoja vienu lauciņu. Dīcis atzina, ka pats jau ir pārsniedzis dzīves viduspunktu, ja raugās pēc vidējā mūža ilguma. Šobrīd viņš cenšas panākt, lai sestdienas un svētdienas būtu brīvas, pat tad, ja darbos ir saspringts periods.
Lasi vēl: Par šašliku varam aizmirst. Sinoptiķi atklāj laika prognozi 3. un 4. maijam
Laiku pa laikam viņam galvā iešaujas doma, ka vajadzētu strādāt vairāk, taču viņš mācās apzināti sevi piebremzēt un atgādināt, ka arī tad, ja kaut kas nesanāks, pasaule no tā neapstāsies. Dīcis uzskata, ka nekas cilvēku nemotivē vairāk apzināties dzīves vērtību kā apjausma par nāves neizbēgamību, un viņš vēlētos, lai šī izpratne viņam būtu atnākusi agrāk.
Atgādināsim, ka Artūrs Dīcis savulaik darbojies kā aktieris Dailes teātrī, bet pašlaik strādā par dramaturgu Čehova teātrī. Viņš ieguvis atpazīstamību ar vairākām lugām, no kurām īpaši izceļas “Arī vaļiem ir bail” un “Ričards. Nekā personīga”, kas iestudētas Latvijas Nacionālajā teātrī. Šiem darbiem raksturīgs ironisks skatījums uz pasauli, asprātīgi dialogi un spēja skaidri saskatīt sabiedrības problēmas, īpaši akcentējot atsvešinātības un pragmatisma tēmas cilvēku attiecībās.
Dīča radošais mērķis ir ar dramaturģijas un teātra palīdzību rosināt cilvēkus domāt par būtiskiem mūsdienu jautājumiem un vēstures notikumiem, kuri nedrīkst atkārtoties.
